Check other articles.
Humānā izglītība
Ilze Jēče
Humānā izglītība ir mācīšanas pieeja, kas veicina sapratni par mūsu savstarpējo saikni un savstarpējo līdzatkarību, dzīvojot uz vienas planētas. Tāpat tā iedvesmo cilvēkus drosmīgai rīcībai iestājoties par mierīgāku un taisnīgāku sabiedrību.
Humanā izglītība aptver šādas prasmes, attieksmes un zināšanas: • Spēju atrast precīzu un faktoloģisku informāciju (lai mums būtu zināšanas, kā tikt galā ar izaicinājumiem) • zinātkāri, radošumu un kritisko domāšanu (lai mums būtu instrumenti izaicinājumu risināšanai) • godbijība, cieņa un atbildība (lai mums būtu motivācija risināt izaicinājumus) • Pozitīvu problēmu risināšanas spējas (lai mēs spētu atrisināt izaicinājumus). ges) Tādējādi humāna izglītība ne tikai veicina vēlmi un spēju dzīvot ar līdzjūtību, godaprātu un viedumu, bet arī sniedz zināšanas un rīkus, lai mūsu vērtības varētu tikt iedzīvinātas jēgpilnos, tālejošos veidos, lai mēs pasaules izaicinājumiem varētu atrast visiem piemērotus risinājumus. Humānā izglītība pievēršas četrām galvenajām jomām: cilvēktiesības, vides aizsardzība, dzīvnieku labturība un visu kopējā labklājība. Un ir tikai dažas ir organizācijas, kas uzdrošinās uzņemties tik plašu darbības jomu un visus esošos jautājumus savienot vienā izglītības aktivitātē. Jo galu galā problēma vienā jomā norāda uz problēmām citās jomās, un jo vairāk aspektu un interešu mēs ņemam vērā, risinot pasaules problēmas, jo ilgtspējīgākus risinājumus mēs varam atrast. Plašāku informācija un idejas aktivitātēm vari atrast vietnē humaneeducation.org
2007.gadā, dzīvojot Bostonā, es piedalījos ilgtspējīga patēriņa seminārā Hārvardas Universitātē. Un šis seminārs ārkārtīgi lielā ietekmēja veidu un pieeju kā es strādāju ar ilgtspējības jautājumiem jauniešu un pieaugušo mācību grupās. Šo semināru vadīja kāda skolotāja, kura agrāk bija nodarbināta modes industrijā, tāpēc seminārs tieši skāra mūsu ikdienas apģērba ietekmi, to kā tas ietekmē ne vien vidi, bet cilvēkus un dzīvnieku pasauli. To, ka bieži iepērkam apģērbu impulsu varā, nepadomājot, vai tiešām mums to vajag un kāda būs mūsu pirkuma ietekme uz planētas veselību. Nereti piedaloties cilvēktiesību semināros, vides jautājumi tika ignorēti, savukārt piedaloties vides semināros, cilvēktiesības un citi sociālie aspekti tika ignorēti. Tā it kā šīs lietas nebūtu nesaraujami saistītas un viena otrai pakārtotas. Tāpēc humānā izglītība, kā veids, kā runāt par problēmām vispusīgi, neignorējot nevienu no aspektiem un veicinot visa mierīgu un taisnīgu līdzāspastāvēšanu, ir drosmīga un pievilcīga pieeja kā virzīties uz atbildīgāku sabiedrību, kurai ir drosme zināt un rīkoties.
Pēc semināra apmeklēšanu, es noorganizēju humanās izglītības nometni ar humānās izglītības pedagogiem un aktīvistiem no visas pasaules tepat Skujenes pamatskolā Latvijā, kur angļu valodas mācībās tika integrētas humānās izglītības metodes un filozofija. Bērni mācījās par cilvēktiesībām un to, kas ir bērnu darbs un kā tas var būt saistīts ar apģērba pirkumiem. To, kā jūtas dzīvnieki cirkos un zoodārzos. To kā veidojas klimata pārmaiņas un kā mēs katrs tās veicinām. To, ka mūsu privilēģija un atbildība ir iestāties par taisnīgumu tepat skolā un savstarpējās attiecībās, kā arī solidarizēties ar citiem pasaulē, lai veicinātu cilvēcību, godprātību un mieru.
Nu jau ir pagājuši vismaz trīspadsmit gadi, kopš es pirmo reizi iepazinos ar humānas izglītības praksi un filozofiju. Kopš tā laika es integrēju atsevišķas humānās izglītības metodes manis organizētajos kursos. Man šī pieeja ir devusi cerību, ka mēs kā sociālo pārmaiņu aģenti uzdrīkstēsimies kritiski izturēties pret mūsu ierobežojošajiem domāšanas modeļiem, uzdrīkstēsimies būt kritiskāki pret mums sniegto informāciju, būt radošāki veidot ilgtspējīgus risinājumu pastāvošajām problēmām.
The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.