Check other articles.
Sociokrātija
Sara Galeotti
Lēmumu pieņemšanas rīks, kas maina domas par lēmumiem, grupu procesiem un attiecībām.
Šī pieeja izveidota Nīderlandē. Sociokrātija ir uz sadarbību vērstas pārvaldības rīks, kas sakņojas pozitīvisma un Kvakeru praksēs. Mūsdienās pastāv dažādas Sociokrātijas versijas. Bet visas piedāvā vienādus pamatprincipus un filozofiju, bet dažādas pieejas kā holakrācija un agile, lean metodes līdz sociokrātija 2.0 un 3.0. Tās ir bezmaksas metodes, kas piedāvā grupu pārvaldības stuktūru ar definētu procesu - izteikt piedāvājumus, pieņemt lēmumus, izvēlēties lomas un vēl papuldu elementi.
Līdz ar mācību sākumu es tiku ievilkta daudz dziļākos procesos kā gaidīju… Pirms šīm mācībām draugi un paziņas jau mēnešiem runāja par sociokrātiju, tāpēc 2017.gada jūlijā izlēmu apmeklēt piecu dienu kursu, kas bija ievads sociokrātijā. Kurss notika eko ciematā “Il Tempo di Vivere” un bija daļa no Erasmus+ projekta “Sociocracy Empowering Organizational Capacity (SEOC)”. Tā mērķis bija dot zināšanas cilvēkiem, lai uzlabotu pārvaldību organizacijās, uzņēmumos un neformālās grupās (avots: http://sociocracy30.intranzitie.org/). Mūsu vadītājs bija Genijs Kararo (Genny Carraro) un starp ekspertiem bija Simona Straforini. Mans mērķis bija papildināt savas kā fasilitatora (procesa vadītāja) prasmes ar metodēm, lai palīdzētu dažādām grupām lēmumu pieņemšanas procesos. Bet atzīstos, es ieguvu daudz vairāk.
Genija kā pirmo aktivitāti deva savas iekšējās sociokrātijas izpēti, kas ietvēra mūsu dažādo iekšējo balsu uzklausīšanu (tās ir mūsu dažādās lomas). Galvenā doma, ka grupu procesi ir dziļi, sarežģīti un daudzslāņaini. Pirmais solis, lai iesāktu grupu procesu, ir pašapzināšanās, veidojot apzinātas attiecības ar sevi. Tas bija mans “aha” moments – grupu procesi ir cieši saistīti ar mūsu personīgajiem procesiem.
Grupu procesi ir cieši saistīti ar mūsu personīgajiem procesiem.
No šī brīža mācības bija par maniem personīgajiem procesiem un ne par grupas dinamiku. Protams, mēs praktizējām dažādas sociokrātijas metodes, procesus, analizējām, bet visvairāk mani mainīja process, kas saistīts ar maniem personīgajiem konfliktiem, kuri radās, mācoties jauno pieeju.
Īsumā – metodes, kas domātas, lai atrisinātu konkrētas un uz rīcību vērstas problēmas ar struktūru, ir vairāk saistītas ar personīgo izaugsmi nekā daudzas citas metodes, kas domātas, lai strādātu ar saviem iekšējiem procesiem.
Tagad es izmantoju sociokrātijas pieeju, lai strādātu ar grupām un palīdzētu veidot pārvaldības modeli projektos, kuros esmu iesaistīta. Es neesmu eksperte un tā vietā, lai vadītu pilnu sociokrātijas procesu, es izmantoju dažas pieejas. Bet, izmantojot tikai dažas pieejas, tas man ir devis iespēju atklāt pāris būtiskas lietas. Piemēram, es strādāju ar jauniešu grupu, kas vēlas atjaunot degradētas publiskās vietas. Grupai bija jāprezentē savas idejas pašvaldībai un mums bija jāizlemj, kurš prezentēs. Jāatzīst, ka man kā grupas mentoram bija skaidrs, kuram tas būtu jādara, bet šoreiz mēs izlēmām pielietot sociokrātijas pieeju un nodefinēt jaunās lomas. Man negaidīts lēmums bija izvirzīt 2 cilvēkus, kas prezentēs. Viens no cilvēkiem bija kautrīga ārzemju sieviete, kas nerunāja tekošā itāļu valodā. Viņa izlēma, ka izaicinās sevi, jo bija atbalsts no citiem. Šī bija “win-win” situācija, kas deva iespēju gan personīgai, gan grupas izaugsmei, bet es kā mentors šādu risinājumu nebiju gaidījusi.
“Gana labs šim brīdim un drošs, lai mēģinātu”
Bez pieejas ir vēl vairākas “mantras” jeb pamatprincipi, kas mainījušas manas domas par lēmumu pieņemšanu. Pirmkārt, lēmumam ir jābūt “gana labs šim brīdim un drošs, lai mēģinātu”. Ne labākais lēmums, ne negrozāms lēmums, bet labākais šim brīdim, ko izmēģinām, pielāgojam, atbilstoši savai pieredzei, bet arī gana drošs, lai izgāšanās gadījumā zaudējums nebūtu liels. Gan laiks, gan ne-perfekts ir iekļauts šajā lēmumā. Divas lietas, ko līdz šim nebiju ņēmusi vērā kā būtiskus elementus, kas var noņemt spriedzi no lēmumu pieņemšanas procesa.
Vēl viens princips, kas man patīk, ir “kļūdies un mainies”. Kļūdīšanās ir labs mācīšanās līdzeklis, ja vien mēs ļaujam tam notikt un ja esam gana elastīgi, lai mainītos un varam mainīt virzienu ar vieglu sirdi.
Pēdējā, manuprāt, noderīgais princips ir veikds, kā sociokrātija tulko iebildumus: “iebildumi par priekšlikumiem ir dāvana grupai”. Žests, ko izmanto, lai parādītu viedokli, ir dūre ar īkšķi uz augšu un gatavībā atvērt plaukstu kā plānotu dot kādu pārsteigumu tuvam cilvēkam. Tas nozīmē, ka iebildumi ir ieguldījums, lai visas grupas rezultāts būtu labāks.
Viss, kas tagad ir jādara… jāizmēģina!
1. Kā tu jūties, kad strādā ar grupām? Kādi ir tavi paradumi, kas atkārtojas?
2. Kādas ir tavas attiecības ar būšanu perfektam?
3. Vai tev ir izdevies pārstāt domāt par grupas kultūru, kuras daļa tu esi? Vienkāršs uzdevums - izvēlies kādu no minētajām grupām: ģimene, darba vide, organizācija… un uzraksti vērtības, principus, paradumus, kas šai grupai piemīt. Pieraksti gan tos, par kuriem ir bijusi vienošanās un arī tos, kas nav redzami, neesi pārliecināts par to esamību.
The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.